Tiek uzskatīts, ka alus vēsture Latvijā sākas vismaz tūkstoš gadu senā pagātnē. Lai arī pirmie rakstiskie avoti alu saista tikai ar krustnešu ierašanos 13. un 14.gs., tie apraksta jau attīstītu brūvēšanas kultūru, kas, visticamāk, attīstījusies ilgākā laika posmā – tādēļ pamats uzskatīt, ka alus Latvijā darīts jau vairākus gadsimtus pirms tam. Latviešiem senākais alum līdzīgais dzēriens gatavots no raudzēta medus. Tas varēja būt dzerts arī kopā ar dažādām zālītēm un ogām un, attīstoties lauksaimniecībai, arī ar graudiem. Lai gan liktos, ka pirmais alus bijis klasiskais miežu alus, taču sākotnēji senie kurši izmantoja kviešus. Apiņu vietā alum lika klāt to, ko tagad dzeram kā zāļu tēju – pelašķus, asinszāli, purva vaivariņus. Mūsdienās alus brūvēšanas tehnoloģija ir attīstījusies, taču alus joprojām ieņem nozīmīgu vietu mūsu tradīcijās un svētku galdā. Nobaudiet to vienā no izcilākajām Piltenes pagasts GPS Lat: 57.1653529, Lon: 21.7625713 16. 17. alus darītavām Latvijā – Užavā, kas brūvē alu tradicionālā veidā, izmantojot tikai četras dabiskās sastāvdaļas – ūdeni, miežu iesalu, raugu un apiņus. Esot Užavā, vērts apmeklēt arī Užavas bāku, no kuras paveras viens no iespaidīgākajiem skatiem uz Baltijas jūras piekrasti.
+2
Atsauksmes