Ilgu laiku tika uzskatīts, ka Rendā atrodas vistālāk uz dienvidiem esošā “Velna laiva” – arheoloģisko pieminekļu veids, kas Latvijā zināms šaurā reģionā ap Valdemārpili un raksturīgs vēlajam bronzas laikmetam, kur kremāciju paliekas māla urnās apbedītas stilizētas laivas formās akmeņu krāvuma iekšpusē. Tomēr pēc 2000.g. vasarā notikušās arheoloģiskās izpētes LU profesora A.Vaska vadībā tika konstatēts, ka Rendas akmeņu krāvums nav vēl viena akmens laiva, bet tas ir bijis sens kapu uzkalniņš ar akmeņu krāvumiem. Izrakumu laikā iegūtās senlietas (bronzas spirālgredzens, dzelzs šķēpa gals, sīkas krellītes, romiešu monēta) raksturīgas mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem. Visticamāk, senkapos apbedīti Baltijas somu senči, laikā pirms vēl kurši sāka virzīties ziemeļu virzienā. Turpat, 0,5 km attālumā virzienā uz Rendas centru atrodas vēl viens interesants dabas objekts – Īvandes ūdenskritumi. Īvandes rumba ir apakšējais un lielākais no diviem Īvandes ūdenskritumiem. Tas sniedzas līdz pat divu metru augstumam, stiepjoties 10 m platumā. Savukārt, paejot aptuveni 200 m gar upīti pret straumi, atrodams arī otrs ūdenskritums – Valdātu rumba. Savos izmēros tas ir pusotru metru augsts un aptuveni piecus m plats. Pa vidu šiem abiem ūdenskritumiem, upītes tecējums tiek lauzts vēl vienā vietā, veidojot nelielu kritumu. Pie abiem ūdenskrituemiem ir neliela devona smilšakmens un dolomīta atsegumu virkne. Ūdenskritumi ir skaisti ne tikai ar nokrišņiem bagātos gadalaikos, bet arī ziemā, kad ūdens sasalst un veidojas brīnišķīgi ledus zīmējumi.
Atsauksmes