1863.g., kad šeit izrakumus izdarīja Jelgavas mākslinieks un senatnes pētnieks J.Dērings, te atradās divi, viens aiz otra izvietoti, no lieliem laukakmeņiem veidoti laivas formas apbedījumi. Z-R virzienā orientētās “laivas” izrakumos tika konstatētas 10 -12 no plānām akmens plāksnēm veidotas kameras, kas novietotas cita virs citas trijos līmeņos. To pildījumā atradās ar degušiem cilvēku kauliem, oglītēm un trauku lauskām sajauktas smiltis. LU VFF studentu prakses ietvaros arheologa, prof. A.Vaska vadībā, veikta DA “laivas” izpēte un rekonstrukcija. Šīs “Velna laivas” uzskatāmas par skandināvu, domājams, Gotlandes ieceļotāju, apbedījumu vietu un datējamas ar 1.g.t.pr.Kr. 1.pusi. Apbedīšana akmens laivās bija tipiska Skandināvijas tradīcija kopš neolīta VALDEMĀRPILS ELKU LIEPA Valdemārpils Elku liepa ir visdižākā un resnākā dižliepa visā Baltijā, kuras vecums tiek lēsts ap 400-500 gadu un tāss apkārtmērs ir 8,8 m. Tā liek elpai aizrauties ne vien tās resnuma dēļ, bet arī skatoties uz varenajiem zaru žuburiem, kas izlokās pa zemi un ceļas debesīs. Pēc nostāstiem, dižā liepa esot bijusi sens kulta koks, pie kuras veikti dažādi kulta rituāli. Liepa latviešu mitoloģijā simbolizē sievišķo, tādēļ daiļu tautumeitu salīdzina ar kuplu liepu. Meitenēm šūpuļa kārti vienmēr cirta no liepas, kā arī pirti meitenes mazgāšanai beigām līdz vikingu laikmetam. Turpat, 7 km attālumā, atrodas vēl viens interesants objekts – ģeoloģisks dabas piemineklis Lūrmaņu klintis. Šeit kanjonveida ielejā Rojas upes abos krastos 400 m garumā izveidojušās astoņas līdz 6 m augstas vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens klintis. Klintīs atrastas devona zivju un bezžokļaiņu fosīlijas (bruņuzivis, akantodes, otiņspures).
Atsauksmes