Moks ir neregulāras formas, 3,3 x 3,6 m liela un 2,8 m augsta granīta piramīda. Akmens rietumu pusē iekalts gadskaitlis 1866 un krustiņš; dienvidaustrumu pusē – 1813, ziemeļos burti M un J, austrumos – L un M. Zemāk Moka nogāzē vēl atrodas 1,1 x 1,4 m liels akmens – dēls Mokjuks. Kā stāsta cilvēki, māte Mokiene atrodoties Tauragnu ezera dibenā, kur to laiku pa laikam aizķerot zvejnieku tīkli. Leģenda stāsta, ka reiz šeit dzīvojis vīrs, vārdā Moks, kam bijusi sieva un dēls. Centīgā Moka ģimene strādājusi par visu saimi. Tomēr, vīlies ļaužu slinkumā, Moks pats pārstājis strādāt. Tad cilvēki viņu sākuši bārt. Nu viņš sadomājis pārcelties otrpus Tauragna ezeram un mājiniekiem licis peldēt līdzi, atpakaļ neskatoties. Sieva tomēr paskatījusies un noslīkusi. Moks un dēls ezeru pārpeldējuši, tikai abi tā bēdājušies par noslīkušo sievu un māti, ka pārvērtušies par akmeņiem... Šeimates Moki – viena no nedaudzajām Lietuvas svētvietām, kurām raksturīgas īpašas spējas un viedums. Pie šiem akmeņiem vietējie iedzīvotāji vēl nesen sūtījuši savus neprašas un nemākuļus, sakot: “Ej pie Moka pamācīties!” Mācīšanās tradīcija svētvietā bijusi baltu reliģijas noslēpumu klāta, tieši saistīta ar rituāliem un ziedojumiem. 19. gs. gadskaitļi, kas iekalti uz akmens, kā arī sprīdi garā krustiņa zīme rāda, ka Šeimates svētvieta pastāvējusi līdz pat 20. gs. sākumam; vēlāk tā pārvērtusies par ceļotāju apmeklētu vietu.
+3
Atsauksmes