Tūristi saskaras ar problēmām – daudzi objekti nestrādā nedēļas nogalēs

Tūrisma vajadzības un iespējas paplašinās, taču ne visi piesaistes centri spēj arī pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. Pētījums atklāj, ka lietuvieši un latvieši izvēlas ceļojumus gan savā valstī, gan kaimiņvalstī, bet saskaras ar problēmām, ka muzeji un citi apskates objekti, tūrisma informācijas centri ceļotājiem mēdz būt nepieejami: trūkst darbinieku, nedēļas nogalēs (īpaši svētdienās) tie nestrādā. Tāpēc, plānojot tūrisma attīstību reģionos, ir jādomā, kā risināt tieši šo problēmu.

Pētījums, kuru veica Gaļina Bukovska (Latvija) un dr. Viļija Maļinauskaite (Lietuva), parādīja, ka visvairāk ceļot mēdz X paaudzes latvieši un lietuvieši – 45–54 g. un 55–64 g. vecuma grupās. Lielākais pieaugums jūtams otrajā grupā, bet vairāk līdzekļu ceļojumā tērēt mēdz jaunākas paaudzes ceļotāji.

Arī 15–24 g. veci jaunieši ceļo, rāda dati, taču zinātnieces secina, ka tie ir vecākas paaudzes ceļotāju bērni, kuri ceļo kopā ar vecākiem. Kā atzīst zinātnieces, šie ceļotāji izvēlas tūrisma maršrutus gan savā valstī, gan kaimiņvalstī – latvieši ceļo uz Lietuvu un otrādi. Visbiežāk tūristu grupās vai ar draugiem.

Pētījums atklāj arī to, ka lietuviešu uzņēmēji biežāk ceļo uz Latviju, salīdzinot ar latviešu uzņēmējiem uz Lietuvu. Vidēji ceļojumā ceļotāji pavada aptuveni piecas dienas, pārvietojas ar automobili, apmetas viesnīcās.

“Šī paaudze ir pārejas paaudze, kura auga analogajā pasaulē, bet pēc tam sāka izmantot elektroniskās ierīces, internetu. Tāpēc viņiem nav problēmu uzcelt telti, bet tāpat viņi vēlas arī mīkstu gultu,” uzsvēra dr. Viļija Maļinauskaite.

Saskaras ar problēmām

Taču tādi ceļotāji saskaras ar problēmām. Kā atzīst zinātnieces, bieži ceļotāji mēdz būt spontāni – ja nedēļas nogalē ir labi laikapstākļi, sēžas automobilī un dodas aplūkot kādas apskates vietas, cerot apmeklēt arī reģionā esošos muzejus, galerijas, tūrisma informācijas centrus un citus tamlīdzīgus objektus. Taču nereti tie, jo īpaši svētdienās, nestrādā.

Ir svarīgi nodrošināt muzeju pieejamību, tomēr ne mazāka problēma ir arī norēķināšanās par pakalpojumiem.

“Kāpēc ir iespējams mobilajā lietotnē, atrodoties jebkur Lietuvā, ņemt un noīrēt automobili un ar to aizceļot un palikt jebkur Latvijā, taču, lai varētu nopirkt muzeja biļetes, ir nepieciešama cilvēka iesaiste? Trūkst darbinieku, viņi negrib strādāt nedēļas nogalēs vai citā laikā – tā ir pamata problēma reģionos, taču veidojas apburtais loks – tūristi nevar apmeklēt muzeju, tas nenopelna naudu, bet ceļotāji var aplūkot pavisam maz,” problēmu formulē zinātniece.

Iespējas netiek izmantotas

Zinātnieces stāsta, ka, pateicoties digitalizācijai, pakalpojumu piedāvājums jau tiek paplašināts, taču netiek pienācīgi izmantotas visas mūsdienu iespējas. Jau tagad atsevišķos muzejos, galerijās ir pieejamas interaktīvas ekspozīcijas, audiogidi, virtuālās realitātes paplašināti pakalpojumi – tas nozīmē, lietotājs var viegli iepazīties ar ekspozīciju. Tāpēc nākamais solis, kā uzskata zinātnieces, būtu šo pakalpojumu pieejamības nodrošināšana.

“Iespēju tam ir daudz, tehnoloģijas jau daudz ko atļauj – piemērs varētu būt Traffi lietotne, kurā iespējams iegādāties visa sabiedriskā transporta biļetes. Tehnoloģijas varētu nodrošināt arī vienkāršu ieejas biļešu apmaksu, ļautu arī mazākiem novadpētniecības muzejiem dot iespēju ceļotājiem maksāt par pakalpojumiem ar bankas karti un uzlabotu apmeklētāju uzskaiti. Bieži vien mazajos muzejos nav maksājumu karšu terminālu, jo to apgrozījums ir pārāk mazs, bet apmeklētāji nevar aplūkot ekspozīciju, jo viņiem nav skaidras naudas,” uzskaita ieguvumus zinātnieces.

Tehnoloģiskā attīstība

No jauna nekas nav jāizgudro, kā savā ziņojumā norādījušas zinātnieces, Amerikas Savienotajās Valstīs atsevišķās viesnīcās vai citos tūrisma informācijas centros jau ir iespējams noīrēt automobili, kurā ir ieprogrammēts tūrisma maršruts. Ceļojumā ir pielāgoti audiogidi, tāpēc ceļotāji ne tikai apmeklē apskates vietas, bet arī uzzina noderīgu informāciju.

“Tehnoloģijas ļauj plaši izmantot iespējas. Tas ir vienkārši izdarāms, prakse ārzemēs jau tiek īstenota, vajag tikai mācīties no labajām pieredzēm un ieviest vairāk tehnoloģiju, kuras uzlabos tūrisma objektu pieejamību,” novērojušas zinātnieces.

Sadarbības nozīmīgums

Šajā virzienā strādā Šauļu tūrisma informācijas centrs. Tā vadītāja Rūta Stankuviene iepazīstināja ar jauno, jau atzinību saņēmušo projektu – starptautisko kultūras ceļu “Baltu ceļš”. Tagad tas ir Lietuvas un Latvijas reģionus aptverošs tūrisma maršruts, kurā iekļauti tūrisma informācijas centri, muzeji, galerijas, uzņēmējdarbība.

“Kultūras ceļam ir jābalstās uz kultūras mantojumu. Nav viegli iekļaut uzņēmējdarbību. Bieži vien – projekts noslēdzas, un partneri vairs neatjaunina informāciju. Šajā jautājumā ir daudz un aktīvi jāstrādā. Bez uzņēmējdarbības un tūrisma partnerības nekā nebūs,” apgalvo Rūta Stankuviene.

Finansējuma iespējas

“Baltu ceļš” un citi līdzīgi projekti īstenoti ar Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas finansējumu. Par godu Baltu vienības dienai Jonišķos organizētajā tūrisma forumā Inga Ringailaite, šīs programmas pārstāve, iepazīstināja dalībniekus ar nākotnes perspektīvām.

Kā informēja referente, iepriekšējā periodā piešķirts 66 milj. EUR finansējums, finansēti 132 projekti. Līdzekļi piešķirti reģionam, kurā dzīvo vairāk nekā divi miljoni iedzīvotāju (Latvijā un Lietuvā esošajos reģionos).

Domājams, jau tuvākajā laikā Eiropas Komisija apstiprinās jaunā, 2020.–2027. programmēšanas perioda programmas dokumentu. Jaunajā periodā projektiem tiks piešķirti 29 milj. EUR.

“Vēlamies atvieglot pieteikumu sagatavošanu un administrēšanu. Tāpēc plānojam piemērot vienkāršotu izdevumu metodes, vienkāršot atskaites. Vēlamies pirmo aicinājumu iesniegt projektu pieteikumus publicēt jau šogad, visticamāk, novembra beigās,” stāsta projektu vadītāja.

Labās pieredzes

Baltu vienības dienā rīkotais tūrisma forums bija paredzēts, lai dalītos ar labajām pieredzēm un attīstības iespējām Lietuvas un Latvijas sadarbībai tūrisma nozarē.

Ar divu valstu sadarbības pieredzi un īstenotajiem projektiem dalījās Inese Turkupole-Zilpure (Latvija), kura iepazīstināja ar tūrisma akcijas “Iepazīsti kaimiņus Zemgalē!” projekta pieredzi. Aija Neilande (Latvija) dalījās pieredzē, īstenojot pārgājienu taku “Mežtaka, jūrtaka” kopprojektu. Gita Vilčauskiene prezentēja Baltu vienības dienas tradīciju veidošanās Lietuvā pētījuma rezultātus.

Vieta un datums nav netīšām izvēlēti – Baltu vienības diena tiek svinēta septembra nogalē, pieminot Saules kaujas dienu. Tiek uzskatīts, ka šī kauja notika Jonišķu rajonā, kad apvienotie žemaišu, lietuviešu un zemgaļu spēki atvairīja Livonijas ordeņa uzbrukumu.

Tūrisma forumā apsveikuma vārdus sacīja Seima Šauļu reģiona draugu grupas biedri Stasis Tumēns, Ļuds Jonaitis un Rima Baškiene. Jonišķu reģiona un Latvijas reģiona sadarbības nozīmīgumu uzsvēra Jonišķu rajona pašvaldības administrācijas direktors Toms Armonavičs.

Klātesošajiem dalībniekiem vēstures zinātņu doktors Gvido Slahs prezentēja Vītauta Dižā Kara muzeja mobilo izstādi “Saules kauja 1236. g.”. Dzīvās arheoloģijas praktiķis Gvido klātesošajiem pastāstīja par šī reģiona arheoloģiskajām īpatnībām un vēsturisko nozīmīgumu.

Sapulcējušos sveica rituālās folkloras grupa “Vilkijos”, kuri izpildīja vairākas tradicionālās dziesmas, atgādināja kopīgo arhaisko abu tautu vēsturi.

Foruma referātus klausījās aptuveni 70 dalībnieki no visas Lietuvas un Latvijas. Foruma videomateriāli lietuviešu un latviešu valodā tiks publicēti “Baltu ceļa” Youtube kontā.

Šauļu TIC arhīva / R. Parafinaviča foto

Teksts sagatavots, īstenojot 2014.–2020. g. Interreg V-A Latvijas–Lietuvas programmas projektu Nr. LLI-447 “Baltu kultūras izziņas veicināšana un starptautiskā kultūras ceļa “Baltu ceļš” atpazīstamības palielināšana (“Explore Balts”).

Projekta budžets 870 tūkst. EUR, no tiem 739 tūkst. EUR – Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums.

Par šī ziņojuma saturu atbild Šauļu Tūrisma informācijas centrs. Nekādos apstākļos nav uzskatāms, ka informācija atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.

Atsauksmes

Komentēt